Veselības meditācijas. Online.

Skolotāj, vēlreiz ar dziļu pateicību par vēl vienu neatkārtojamu pārdzīvojumu pieredzi ar jūsu meditācijas palīdzību. Man uzreiz sajutās punkts starp uzacīm, it kā tas būtu kļuvis par pauguru, noapaļots un smags, un no tā izplūda enerģija kā radars, izplatoties viļņos uz acīm, degunu un visu seju.

Pirmā, kreisā acs, koncentrējoties, bija nepārtraukti sajūtama, kļuva smaga un liela, it kā balsts veidojošajā ģeometriskajā konstrukcijā, bet labā acs kļuva kā gaismas stars, it kā caur koku lapotni spožs stars caurvija visu labo aci, un tā sāka vibrēt.

Kad es atrados savas galvas aizmugurējā daļā, es it kā atrados milzīgā un bezgalīgā greznā bibliotēkā, kur plaukti ar grāmatām izplūda bezgalībā, un grāmatas maģiskā veidā pašas atvērās. Visapkārt spīdēja blāva gaisma, taču tā bija ļoti ērta un pietiekama, lai varētu vērot. Es biju šī neparastā procesa vērotāja, it kā filmā par Hariju Poteru, un pamazām manā priekšā izveidojās piramīda.

Konstrukcija kā sakrālā ģeometrija krustojās iekšpusē ar vissmalkākajiem zelta enerģijas diegiem, un viss apkārt vibrēja. Man arī kājas vibrēja, un ļoti spēcīgi sajutās iezemējums.

Spriedze izzuda, it kā būtu iegremdējusies bezsvara stāvoklī. Bija fantsmagorijas sajūta, nereāla realitāte, to nevar aprakstīt parastiem vārdiem, apkārt bija dzīvas enerģijas, it kā bezgalības simbolu čūskas tās mirgoja un kustējās, un viss vibrēja. Negribējās atvērt acis, gribējās palikt savas iekšienes dziļumos un šajā dzīvajā iekšējās telpas sajūtā, kur dzīvo mūsu patiesais un īstais "Es". Liela pateicība Skolotājam un ceļvedim ceļā pie sevis un dziļš reveranss.

No visas sirds apskauju visus no sevis dziļumiem.

Pateicos!!! Bezgalīgas laimes un prieka sajūta, es smējos. Rozā lotoss, pēc tam balts, un balta caurspīdīga enerģija kā dūmaka apņēma manu galvu. Kreisajā acī bija smagums, kas vēlāk izzuda, iestājās siltums, relaksācija un svētlaime. Pēc meditācijas mana redze kļuva asāka nekā parasti, un es skaidri jutu visus apkārt esošos priekšmetus. Fantastiska meditācija! Mīlestība un pateicība Jums, Skolotāj! 🙏❤️

Gribēju padalīties ar sajūtām no vakardienas meditācijas “Pieskāriens”.

Jā, tā bija ļoti skaidra enerģētiska pagātnes pieskāriena sajūta, bērnības atmiņas... Mana bērnība ir kā panaceja pret skumjām, asaras tecēja pār vaigiem, un mana sirds piepildījās ar mīlestību. Es sev atkārtoju un atkārtoju, cik ļoti mīlu savus aizgājušos tuviniekus – vecmāmiņu un tēti – un savu dzīvo mammīti, jo joprojām jūtos kā tā mazā meitenīte, kura ar prieku apskāva visus, piekļāvās viņiem pie krūtīm, un kuras sirdī skanēja dziesma, kurā mita “milzīgās, bezgalīgās debesis” – bērnības beznosacījumu mīlestība, kas aptvēra visu pasauli bez ierobežojumiem.

Skolotāj, jūs virtuozā un ļoti delikātā veidā palīdzat mums atgriezties pie sevis, noņemt neizpratnes blokus no pagātnes un apzināti vadāt mūs ar precīzi atlasītiem garīgiem instrumentiem, ar visprecīzāko tehniku, vedot mūs dziļi zemapziņā, uz mūsu patiesajām sākotnējām dziļumiem. Pat jūsu izvēlētā mūzika atklāj, atbrīvo un dziedina.

Dārgais Skolotāj, jums vienmēr tas izdodas, jo jūsu paša mīlestības avots ir neizsīkstošs, un jums tas ir dots no augšas, lai attīrītu un dziedinātu mūsu dvēseles un ķermeņus. Nav iespējams atrast piemērotus pateicības vārdus jums, svētītais Skolotāj. Noliecos jūsu priekšā dziļā godbijībā, skūpstu un apskauju jūsu rokas un tīrāko dvēseli, tik senu un tik gudru, ar dziļo savas sirds gaismu.

Meditācija "Pieskāriens" man norisinājās īpašā veidā. Tā kā man, iespējams, ir pasliktinājusies dzirde, es nedzirdēju visus vārdus – tik skaistus un man tik nepieciešamus – mūzika skanēja skaļāk par vārdiem. Klausoties, sapratu, ka kaut ko svarīgu palaižu garām, un sāku klausīties nevis ar ausīm, bet ar sirdi. Mazliet protu to darīt. Tajā brīdī vienmēr nožēloju, ka man galvā nav diktofona, kas ierakstītu skaistus tekstus, it kā kāds man tos čukstētu. Zinu, to sauc par "būt plūsmā."

Ļoti labi atceros bērnības glāstus un apskāvienus. Arī šajā ziņā man paveicās. Manai vecākajai māsai bija cits mīlestības kanāls, tāpēc man tika dubulta deva mātes maiguma – tieši tik, cik man bija nepieciešams, līdz pati nokāpu no mātes rokām. Šajos laimes mirkļos, kad sirds piekļāvās pie sirds, mēs bijām viens nedalāms veselums, it kā būtu vienīgie pasaulē, kas piepildīti ar mīlestību un klusumu...

Manas māmiņas šajā pasaulē nav jau 40 gadus. Bet pēc piedalīšanās jūsu seminārā “Dzimtas Dziedināšana. Mīlestības Atgriešana” es atkal skaidri izjūtu visspēcīgāko enerģiju pasaulē – savas mātes Mātes Mīlestību. Tā notika arī šoreiz...

Atcerējos vecmāmiņas pieskārienus, tad mana dārgā un mīļotā vīra V., kurš jau sen ir aizgājis mūžībā... Es viņu joprojām mīlu un atceros visu.

Turpinot klausīties savu dvēseli uz brīnišķīgas mūzikas fona, es skaidri atpazinu SÉI HÉ KI, un pēc tam savienošanos ar SENSÉJU❣️❣️❣️❣️❣️❣️❣️, ar viņa Dievišķo Mīlestības enerģiju, ar viņa Gaismu, laimi, labestību, maigumu, augsto inteliģenci, harmoniju un klusumu, pilnīgu aizsardzību un uzticamību... Jūs, dārgie draugi, kuri bieži apmeklējat tikšanās ar Skolotāju, saprotat, par kādu Stāvokli es runāju... 🙏❤️🙌🙏❤️🙌🙏❤️🙌❣️❣️❣️❣️❣️❣️❣️😇

Manai tīrai un patiesai PATEICĪBAI nav robežu🙏🙏🙏🙏🙏🙏🙏×7🥰...

Bet tas vēl nav viss. Šādā augstā stāvoklī es nonācu Gaismas Pasaulē ar tās varavīksnēm, baltiem mākoņiem (dvēselēm?) un brīnumiem – skaistiem stalaktītiem, dārgakmeņiem... un Dievmātes Enerģiju, Viņas pieskārieniem un Mīlestību... Un atkal, lai izteiktu savu Stāvokli, pietrūkst vārdu, jo nav tādu vārdu...

Man šķita, ka es pabiju Tur, no kurienes Dvēseles atgriežas uz Zemi...

Es ļoti PATEICOS DĀRGAJAM UN MĪĻAJAM CIENĪTAJAM SKOLOTĀJAM MIHAILAM MIHAILOVIČAM, MŪSU SENSĒJAM, par šo dienu manā dzīvē...

Tūkstošiem reižu Balsoties un Mīlu🙏🙏🙏❤️❤️❤️🙌🙌🙌