Становилась Вселенной
Моя инициация Рэйки 1-го уровня
04.09.2016
Ю. Я была в Алеппо, в Сирии, пески, пустыня, солнце, верблюды. Я была везде. Потом все заслонилось радугой и ландышами с капельками росы. Была в шатре в Индии, принцессой. А потом я оказалась именно в Самарканде на базаре, много людей, я их вижу, я везде, вижу шапку Минарете, синее небо, вижу площадь, а потом я стала кружащимся дервишем, и я кружилась. И далее в кружении становилась Вселенной, что показывают в телевидении. И так и была то дервишем, который кружится и превращается во Вселенную, то шла к дочери и текли слезы. Я почувствовала, что стала в Боге, я растворилась во всем. Все наполнилось во мне, и я стала всем и Богом!
О. Перед началом инициации все тело начало трясти, дрожь, волнение. Во время медитации перед инициацией понемногу успокоилась и вдруг поняла, что в правой стопе «открылся» 4-й глаз J. Шло сильное тепло оттуда и по всей правой ноге, правой половине тела. Войдя в зал Инициации, все внутри успокоилось, сияли два солнца Михаил и Ангелина, и с этого момента очутилась в столпе белого света, от рук Учителя шло мягкое тепло, когда руки были на голове – она мягко покачалась, как огромный парусник на пристани на якоре и все улеглось, когда руки Учителя были на моих руках, постепенно успокоилась стал тихим живот, его органы, как будто меня окропил дождик – легкий, теплый, летний. Когда мои руки раскрыли и с них сдули в 1-й раз – это было очень неожиданно и приятно, как будто с них смыли песок, сдули все ненужное, появились улыбка, которая уже не проходила. Следующие дуновения были как снятие последней шелухи и осталось все самое чистое, искреннее, верное. Перед глазами раскрылся огромный красивый цветок, в его центре была вся я, вся моя светлая душа, окрашенная любовью. Спасибо!
В. Я получила что-то совершено новое в моей жизни. Спасибо. Во-первых, это было тепло, которое меня успокаивало. Во-вторых, это было очень спокойные, очень приятные вибрации внутри меня. Спасибо! Очень сильно откликнулась сердечная чакра, словно ожила заново. Чувствовала энергию текущую, вернее поднимающуюся вверх. Я почувствовала блаженство! Энергия отличалась от всех других. Я думаю, что все это сделало меня сильнее и добрее! Я благодарю!
В. Во время настройки находился в состоянии умиротворенности и казалось, что можно находиться в таком состоянии вечность. Тепло, покой, также пульсацию в пальцах рук.
А. Я видела свет в виде глаза над пирамидой, эта картина была перед глазами какое-то время, так что ее можно рассмотреть или на меня кто-то смотрел. Цвете бело-розового, внутри все тряслось, потом увидела или даже почувствовала себя маленькой девочкой, которая бежит по траве. Захотелось улыбаться – это было так мило, беззаботно. И слезы сами потекли из глаз. Когда я держала руки и на них дул ветер, показалось, что они наполняются водой! Волнение ушло, пока сидела и писала слезы капали, а внутри спокойствие и умиротворение.
И. У меня перед глазами в процессе стоял домик, похожий на бунгало красного цвета с крышей из соломы. На нем было что-то написано китайскими иероглифами. Когда я вытянула руки, мне показалось, что в мои руки что-то положили. Когда мне сложили руки крестом на груди, от рук пошло сильное тепло по всему телу. После я почувствовала спокойствие и мне захотелось плакать.
А. На инициацию шел с тревогой от нерешенных проблем. Сеанс немного успокоил, но, к сожалению, негативные эмоции блокировали поступление чего-то нового и более светлого.
A. Tikko atgriezos no Retrīta Japānā. Tur priekšpēdējā naktī redzēju sapni, kurā sajutu otra cilvēka pieskārienu caur sirdi. Neaprakstāmi laba sajūta, kā masāža, kā bauda, kas sākas krūtīs un izplūst pa vis ķermeni. Fiziska sajūta, bet fiziska pieskāriena. Šī sajūta man bija jaunums. Apsēžoties „gaidīšanas” krēslā, es pēkšņi atpazinu sevī šo sajūtu. Krieviem ir vārds „блаженство”. Iniciācijas laika bija šī patīkamā sajuta, kas klejoja pa ķermeni un atausa atmiņas no iniciācijas Kuramas kalnā. Es atcerējos, kā tas notika tur un ko solīju Dievam. Es solīju viņam viņu dzirdēt un paklausīt un pildīt viņa dotos uzdevumus. Bet šoreiz nāca informācija arī par uzdevumiem. Un tie ir:
- Atpazīt ļaunumu un celt to gaismā
- Iedvesmot cilvēkus darīt skaistas, gaišas lietas un vest viņus sev līdzi
- Garīgi attīstīties
- Dziedināt citus cilvēkus. Paldies!
S. Tikko iniciācijas sākās es sajutu mieru, vieglumu kājās, sirdī, galvā. Redzēju it kā no augšas nākošus baltus gaismas starus it kā zibens spertu, bet labā nozīmē, it kā gaiša pozitīva enerģija ienāktu manī. Redzēju spilgtas krasas – violetu, zaļu. Kad turēju sev priekšā atvērtas plaukstas, likās it kā tajās kāds ko ieliktu tādu kā bumbu no enerģijas. Likās, it kā man plaukstās ir spēks, gribējās tās pacelt debesīm.
I. Gaisma un mātes mīlestība. Sazemējums, saskarsme ar zemi. Rokās sajutu iedegamies ugunīgu liesmu. Redzēju skaistu 3. aci, lielu un skaistu. Japānā, Kurama kalnā 1. iniciācija. Rokās sajutu „iepūšam” lielu spēku. Savienojot manas rokas, parādījās acs, kas skatās uz mani un savienojas Iņ un Jaņ simbolā kopā un sirdi sajutu pilnību, veselumu un skūpstu sirds čakrā. Simbols iniciācijas laikā atkārtojās 2 vai 3 reizes, un skūpsts sirdī.
I. Jutu pieskārienus plecu daļā, kļuva vieglāk, it kā atlaidās spriedze no pleciem. Jutu un dzirdēju ieburkšķies manu vēderu, domāju kuņģi, bet arī licējam ieburkšķējās vēders. Tas mani sasmīdināja un lika pasmaidīt. Jutu rokus virs galvas, pajutu it kā mākoni, kas pamazām pārvērtās it kā zvaigznē. Kad man iepūta, es pēkšņi pasmaidīju plati, likās līdz ausīm. Asaras saskrēja acīs, bet bija ļoti patīkama, jauka sajuta. Kad man sejai priekšā tika kas darīt, īsti nesaprotu kas, bet man pēkšņi degunā iesitās smaka, nezinu kas, bet nez kāpēc man līkas, ka manā priekšā ir vīrietis, iespējams es kļūdos. Visumā viss bija labi un patīkami, ar prieku gribējās apskatīt savus Skolotājus un teikt viņiem mīļu paldies.
A. Es jutos pielieta ar laimi, redzēju visādas krāsas, violetu un tumšu zilo lielas, piesātinātās apļos lejamies man virsū. Tumši zaļu veidojumu, no kura iztecēja gaiši zils pīlēns, kurš rezonējās pa visu ķermeni. Paša sākumā bija sajuta, ka teiku violeta ar dimantiem līdzīgiem veidojumiem, kuriem sekoja tādi ka rati ratos, gaiši violeti, katrs kustējās savā virzienā. Redzēju ļoti košu krāsu pleķus, kuri virmoja skaistās kombinācijas. Bet tad vienā brīdī visas krāsa pazuda, un manī kā ūdenskrituma pakājē ūdens sāka gāzties balta gaisma un es jutos kā tādas jauks keramikas trauciņš, kuram virsus tiek, ka uzlikts skaists zelta vāciņš un iekšā ir gaisma.
A. Iniciācijas sajūtas bija ļoti vienkāršas sajūtas, kā tur būtu un dzīvotu. Bija tikai enerģijas spēles. Zuda laika robežas. Sajuta bija, ka atradās krēslā 1. minūti, varbūt arī ilgāk, zuda laika sajūtas. Nedaudz sajutu balsenes rajonu. Sajutu vibrāciju, puteņu rokās. Iespējams, šīs enerģijas klātbūtne man ir bijusi vienmēr. Kaut kas ļoti zināms un pazīstams. Galvā nebija nevienas domas pie manis nenāca nekādas vīzijas. Jūtos ļoti labi.
H. Man ļoti patika. Ik pa brīdim uzmetās zosāda. Skanēja skaista mūzika. Bija jauki, kad Angelīna ar rokām glaudīja galvu. Kopumā, ļoti relaksējoši un patīkami.
A. Iniciācijas laikā redzēju baltu gaismu un sajutu siltumu. Siltums izplatījās pa visu ķermeni. Sajūtas pēc tam kā pēc pamošanās.
K. No sākumā sajutu lielu mieru un klusumu sevī iekšā. Pēc kādu brīža galvas augšā bija jūtams liels siltums, kas pakāpeniski pa mugurkaula kāpa zemāk, līdz visā ķermenī bija patīkams siltums. Iniciācijas laikā redzēju skaistas krāsas, kuras mainīja viena otru, līdz viņas visas savā starpā sajaucās un bija redzama tikai balta gaisma. Pašās beigās bija jūtams miers un vieglums.
M. Kad uzlika rokas uz pleciem, izplūda siltums patīkams, mierīgs. Kad uzlika rokas uz galvu – mazliet noreiba galva, tā kā dejotu valsi. Kad atvēra plaukstu – kaut kā galvā dejoja krāsas – dzeltena, oranžu un gaišu tīri zila. Sajūta ļoti, ļoti gaiša.
A. Mainījās krāsa un gaisma no tumši violeta uz baltu. Bija viegluma sajūta visā ķermenī, it kā lidojot.
L. Sākumā sajutu siltumu no iniciācijas vadītāja rokām tad sajutu bezsvars stāvoklī, kurā es šūpojos. Tad man priekšā rādījās baltas gaismas formas vai lotosa zieda forma. Tad man sāka pulsēt rokas, tad pirkstu gali. Vēlāk sāk redzēt zaļas krāsas formas apaļas veidā. Tad sajutu pulsēšanu kāju pēdās. Pēc sajutu bezsvara stāvoli n ka atkal šūpojos. Drusku spiež galvu. Peldoša sajuta turpinās.
L. Nezinu kāpēc, bet nāca asaras. Likās līs un līs. Saka drebēt ķermenis. Un tad palika vieglāk. Kad pavēru plaukstas likās turēju tajās kaut ko smagu un apaļu, bet ļoti nozīmīgu. Baidījos pazaudēt. Tad tas palika mazliet vieglāks. Kad uzpūta, likās smagumu no plaukstām pāriet uz rokām. Un ķermenī ienāk ļoti, lielu siltumu. Likās izplūst pa ķermeni. Vienu bridu, redzēju sārta rozā gaismu pie sevis, kas paliek gaišāka. Tagad drebu, bet nav auksti. Miera sajuta. Ilgāk sēžu, paliek silti, pat ļoti.
J. Ķermenim apkārt vēsums. Kājās parādījās siltums. Viegluma sajūta ķermenī.
J. Miers. Viegla sajūta.
L. Pašā sākumā kad man uzlika rokas uz pleciem es sajutu „lielu karstumu vēdera rajonā”. Tad karstums norimās un pēc dažam sekundēm atkal liels karstums vēderā, tā nedaudz bailīgi. Parāja iniciācijas laikā jutos ļoti mierīga, gaiša bez īpašām sajūtām. Beidzot iniciācijas laiku, man nedaudz atvērot acis, sareiba galva. Tāda ļoti īpatnēja sajūta, tāda laimes sajūta. Gribējās smaidīt un es smaidīju.
A. Saulriets, tikai paātrinātā veidā, rietēja iekšā manī. Liela saules bumba pulsējoša. Man asociējas ar saulrietu, varbūt tāpēc, ka, bijuši to, vēroju. Un tas, ko novēroju iniciācijas laikā lika man ieraudzīt to pašu saulrietu. Zelta sauli, kas pulsēdama ienāca manī, diezgan ātrā tempā. Kad sajutu rokas uz pleciem, tad redzēju divas saules, kas ienāca no abām pusēm. Pēc tam tā kustējās un uz beigām izplūda un it kā satecēja jeb izkusa mani. Varētu teikt pat „ietecēja”. Paldies!
L. Sajutu siltumu no Skolotāju rokām. Kā mammās rokās gulētu tā kā enerģija, tādu kā smagumu sajutu, it kā divus magnētus gribētu salikt kopā. Sajuta gaišumu ķermenī, it kā gaisma plūstu pa ķermeni.
