Была над небесами

Опубликовано в Инициация Рэйки. Что это такое?

Iniciācijas laikā.

Reiki Gaismas Skola. 22. – 23.05.2010. 

Reiki 1. līmeņa seminārs.

 

A. Biju virs debesīm un redzēju sauli. Manas rokas bija garas, garas un kājas garas, garas, pati es griezos ap savu asi, biju patiesi laimīga, spēcīga, man bija ļoti daudz spēka.

Es redzēju pasauli, redzēju jūru, redzēju okeānu, klintis, biju vētrā, laidos pār bangojošu okeānu un ūdens sitās pret klintīm. Man nebija bail, es biju brīva un laidos kā putns ātri, viegli un bezbailīgi.

Es atvadījos no Imantonkuļa, pateicu „atā” un palūdzu piedošanu, viņa kapiņš palika gaišāks.

Tad es nonācu pļavā un man pretī skrēja bērni, kā izrādās – mani, un vīrs arī bija, tās bija manas mājas, mana zeme un mana ģimene. Es biju gaiša, mīlestības pilna un smaidīga. 

Tad es atkal redzēju sauli, biju virs mākoņiem. Tur ir skaisti.

A. Iniciācijas laikā bija dažādas sajūtas, bet visas ļoti patīkamas. Ļoti sajutu galvas spiedienu, bija sajūta, ka tādā stāvoklī vēlos būt ilgāk. Rokas arī, likās, gatavas sniegties augšup tālu, tālu. Rokās jutu piepildījumu, likās, ka tajās ir iepūsta kaut kāda viela un tās to tur no iekšienes. Krāsas peldēja, brīžiem bija nelieli uzdzirkstījumi, tādi kā zvaigznītes vai saulītes, tādi momentāni – te ir, te nav. Ļoti izjutu beigās sakrustotās rokas uz sirds, likās, ka tās sargā. Pateicos!!!

A. Komforts, gaisma rotājas dažādās krāsās, pēc tam visu piepilda gaišzila gaisma, tad saulīte starp mākoņiem un atkal gaišzila gaisma, un nez kāpēc es pastāvīgi atkārtoju: „Dievs, svētī!”

G. Kad gaidīju iniciāciju, es biju ļoti satraukta. Baidījos, ka neredzēšu tik spilgtas vīzijas, kā citi semināra dalībnieki.

Ieejot iniciācijas telpā, es biju mierīga, pat ļoti aizrauta. Sākoties iniciācijai, man šķita, ka visapkārt ir spilgta gaisma, un es jutu, ka manas acis nav mierīgi aizvērtas, bet tās raustās uz visām pusēm. Brīdī, kad manas acis nedaudz pavirinājās, es redzēju japāņu sievietes portretu, kas atradās kājām gaisā. Portrets parādījās ļoti ātri un tikpat ātri pazuda. Tad gaišo, spilgto gaismu nomainīja melna. Viss bija tumšs. Tika pavērtas manas rokas un es jutu kā zaļa līgana gaisma ar zeltītiem pavedieniem un zvaigznītēm plūst no manām plaukstām uz augšu. Šķita, ka kaut kas no manis izrāvās, izsprāga ārā. Netaisnības sajūta. Manī bija skaļš kliedziens: „Kāpēc tu ar mani tā izdarīji?” Šķita, ka no manis plūst sakrājies okeāns, kas meklē ceļu, kā izlauzties no manis.

Zaļa ar zeltītiem pavedieniem gaisma turpināja plūst no manām plaukstām.

Iniciācijas laikā no manis izlauzās šis okeāns, kas ir aizvainojums.

Šī brīnišķīgā notikuma beigās es sajutu gaišu gaismu, kas nāk no Jums, mani skolotāji!

Man ir daudz jāmācās, lai vadītu savu enerģiju pareizi. Paldies!

Marika Vītola. Iniciācijas laikā bija pilnīgs miers. Nereāla sajūta, ka visums – Dievs mani mīl tik ļoti un es kūstu no šīs mīlestības. Likās, ka es izplūdīšu starp krēsla spraugām. Manis nebija, es jutu tikai, ka man pukst sirds. Manā priekšā stāvēja liels eņģelis un ar acīm teica: „Tu esi liela, pieaugusi!” Šī nereālā sajūta turpinājās arī iznākot no iniciācijas. Negribējās runāt, gribējās tikai aizvērt acis un izbaudīt šo sajūtu vēl apmēram stundu pusotru.

N. (Atkārtota iniciācija.) Viss sākās jau pirms tam ☺. Stāvoklis bija kā pirms pirmās tikšanās: satraukuma pilnas tikšanās ar Reiki enerģiju gaidas. Sirds gura, rokas durstīja ar adatiņām. Iniciācijas laikā kādā brīdī uzradās sajūta, ka mani no visām pusēm ar zariņiem skar ziedoši koki. Sākumā bija taktilas sajūtas, bet pēc tam es to visu ieraudzīju. Brīnišķīgs zils ezers, ezera vidū milzīgs, ziedošs lotoss, bet visapkārt – skaists, ziedošs dārzs.

Un es sēdēju lotosa vidū, vieglītēm šūpojos viļņos. Tie nebija viļņi, ezers bija mierīgs, taču lotoss viegli šūpojās, it kā aijāja mani šūpulī. ☺

Neizstāstāma komforta un lieglaimes sajūta, un pat mazliet noreiba galva, ķermenis bija maksimāli atslābinājies.

Laimes stāvoklis!

Milzīgs paldies!!!

L. Maigums, siltums, pulsējoši dažādu krāsu laukumi, kas cits citu nomaina. Pamattonis – koši dzeltens, kas maina savu intensitāti. Asociācijas ar dzeltenu zīda magoni, kuras centrā tumšāks viducītis.

Vēlāk pievienojās blāvi zils un violets. Brīžiem tādi kā miglas vāli. Balta, plāna kā smalks audums. Vai kā spalvu mākoņi.

Pasteļtoņi. Vienīgais košais tonis – saules dzeltenais.

Harmonija, miers, dzirkstošs smagums plaukstās. Paļāvība, mīlestība, pateicība.

J. Sākumā bija daudz dzelteni salātzaļas gaismas. Tikai gaisma! Jūtu nekādu, dvēselē prieks.

Atverot plaukstas, sajutu aukstumu plaukstās un visā ķermenī, sāka tekalēt skudriņas. Smaidīt iekšēji negribējās. Uzradās asaras, sagribējās raudāt.

Otrreiz atverot plaukstas, atkal aukstums, taču jau vājāks. Ar asarām tiku galā. Pateicos!!! Skolotājiem!!!! Liktenim!!! Visiem!!!

I. Iniciācijas laikā bija patīkamas sajūtas, taču neko neparastu nesajutu.

Prātā zibēja doma, ka droši vien Dievs tā radīja cilvēku, veidoja to, bet pēc tam iedvesa viņā dzīvību.

I. Sajūtas pēc iniciācijas – drusku reibst galva. Iniciācijas laikā nekādu īpašu izjūtu nebija, tikai spēcīgi izjutu sirds pukstus. Pie pašām beigām, kad man salika rokas krusteniski uz krūtīm, – acu priekšā sāka virmot spilgti violeta gaisma, kas ar katru brīdi palika gaišāka.