Es dzīvoju!
Es dzīvoju. Pateicoties Reiki. Ārsti saka, ka manu smadzeņu šūnas mirst. Bet es dzīvoju, dzīvoju pateicoties Reiki.
Precīzi gadu atpakaļ es atnācu pie Mihaila bez cerības, bez spēka, bez prieka. Es nezināju to, kas viņš ir, bet zināju, kāpēc pie viņa atnācu. Es atnācu pēc Brīnuma. Un es to dabūju.
Es nezinu kā tas notiek, bet Reiki mani katru reizi atgriež pie dzīvības. Iestājas periodi, kad viss strauji pieaug, paceļas: uzlabojas garastāvoklis, skatiens uz dzīvi, runa, domas. Tu gribi skriet, bet nesanāk, tu gribi smaidīt, bet nav iemesla, tu gribi.... jā, mazums ko tu gribi.... Atslābsti un samierinies, kā ir..." Sāpīgi var būt ne tikai no sāpēm, bail ir ne tikai no sirdsapziņas..."
Tieši šajā bēdu mirklī tu domās izdves: Reiki, palīdzi...
Un Reiki ar vīra seju un rokām nāk pie tevis un sākas seanss... 5 seansa minūtes tu vēl atceries sevi, bet pēc tam lido bezdibenī bez apziņas, nekontrolējot neko, ne laiku, ne telpu sev apkārt. Dziļš miegs? Pāriešana citā dimensijā? Melnais caurums? ATJĒDZOS. Izrādās, pagājušas tikai 15 minūtes. Rokas - kajas- galva? Viss vietā. IEPRIEKŠĒJĀ VIETĀ. VISS DARBOJAS! ES atkal DZIVA, kustīga un apgarota!!!
It kā no tevis noņemta slapjš ķermeņa sildītājs un zābaki ar kilogramīgiem dubļu gabaliem, uzreiz ir tik viegli un labi staigāt pa planētu Zeme!
Neviens neiroleptiķis nav spējīgs uz ko tādu - dot cerību, mīlestību un dzīvotgribu tālāk, ar prieku sirdī.
Ticiet Reiki! Es dzīvoju, pateicoties Reiki!
Paldies Reiki. Paldies Mihailam. Paldies vīram. Paldies man. M.K.
